Viena lapa - Post a comment

nonisensis nonesa nesiju un turpināja nest no kalna lejā visas barankas un dienas galveno daļu manas aizas nevar iespraust starp lapām, tamdēļ es jums piedāvāju tādu scenāriju, kad visiem apnīk un kad laužas. jaunus strieienus vajadzētu gudrība zoba vietā un es lamāšos tad par visiem vienlaicīgi lai brazīlijas karogs plīvo nabā un namejā vienlaicīgi kā divos sasietos pretmetos un gudrības zobi kā karavīru mātes metas uz manas mutes lasīt ogas, kas tur nobirušas, kas pabijušas karā un lamājas vārdiem, kas nepiestāv, bet kas pastāv neatkarīgi no tā, vai mums patīk mušpapīrs vai tīra līme, vai mums patīk ostīt līmi, skrāpēt līmi skrāpēt loto biļeti, kāpt pa birģermeistara tiltu vai vienkārši blisināties melnā gaisā, kad no saules ir palicis plankums un kad visi ir ietīstīti māllēpju sēklās un gaudo pret garaiņiem pret gaisu saceļas, nolauž svēto stiebru mēs visus šīs pasaules mārrutkus samalsim sviestā medīsim visiem pievienotos medaljonus un lamāsim savas bārdas dzinamās mašīnas uz turieni arī brauksim, kad vilcieniem izbeigsies taras kastes un laimes vagonā iesēdinātie partizāni mūs visus nolamā par cūkām, mēs arī ēdam kopā ar ēzeļiem un dzeram bufetes vagonā samagonu un paši arī minam to aparātu uz priekšu varbūt izlekt negaidīti vai pagaidīt, kad piestās stacijā, ka tik ne tā un arī visi insekti ir mūsu draugi gan taisaulē gan visos memuāros pieminētie un es ietilpinos šīs pasaules barankās un dziedu līdzi visiem to dziesmu, kad no manas krāgas atkarājas tad es atkal esmu piecēlies un visiem spēkiem lamāju valdību, kura ir nokāpusi no debess, kura man ir atnesusi drēbes, beidzot es būšu apģērbs ar cepuri un apsaģērbts baltās reitūzenēs mēs skriesim pa māra skrastiņa iekārtoto padusi un uz palodzes un uz skatuves zvanīsim zvanus negriezīsim nagus, maketēsim skropstas pelnīsim adīklim mauksim uz riepas beigtas vardes mēs dzīvosim un jūs par mums klausīsieties, bet nekad neredzēsiet tik daudz mākoņu, cik mēs jaudājam apēst, jo mēs esam vareni, jo mums vēderā ir vardes, vardēs ir spēks, mēs esam gobelēni, paraujiet aiz striķīša manas acis pārvērtīsies par zvaigznēm ar bakurētainu mobilā telefona melodiju staignā koridorī, kas pilns ar bateriju lauskām