pēdējais kā vasarsraibumi. es lūdzos, nelieciet manas žiletes aiz stikla. es būšu paklausīgs, es teicu. es lecu un uzdūros krāsainam metālam, dari to ar galvu, es darīju to ar galvu. dod pieci, es iespļāvu rokā, pagriezu kaklu, pieregulēju acu biezumu un stiklā ietērpies gaidīju uz ielas bermuda trijstūri. es esmu noguris, es teicu. tas pāries, man teica. es biju uz virves pakāris rokturi un darīju to dikti uzmanīgi. dabūsi pa purnu, man teica. ok, es teicu. laiks gāja un mēs gājām līdzi. kad nonāksim pie tilta, lec, es teikšu. tu leksi, un es teikšu, traks. tu esi traks. tu būsi traks. mēs būsim ziepju burbulis, bet tu joprojām būsi traks |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
