Dzīve paver plašas iespējas un iespējams ir itin viss.
Savu iespēju robežas nosakām vienīgi mēs paši,nevis kādi ārējie apstākļi.
Cilvēka dzīvi nosaka viņa domāšanas veids. Ja uzturās ar cilvēkiem,kurus māc bezspēks un dusmas,tad tāpat sāk justies arī pats cilvēks.

Dzīve ir pārāk īsa un strauja,tāpēc būtu noziegums to izniekot.
Un pat visstiprākā sirds kādreiz var lūzt. Bet stipra sirds pati sevi atkal izdziedē.
Beidz gruzīties un dzīvo. Dzīve ir skaista!


Kā teica Ponārs: ''Ja tev kādreiz paliek skumji,padomā cik tas ir dumji!'' ;))))