Vienotiiba=Speekss [entries|archive|friends|userinfo]
Punker

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

tukšums dvēselē [25. Jun 2015|16:02]

santa_be
Laiku pa laikam ir tādi posmi, kad man nepatīk darbs. Nu nekāds, nu tā ka nekādi, neko negribas darīt. Tā, ka varētu kļūt par vienu no tiem, kas raud par pirmdienu jau sestdienas pēcpusdienā un postē visādus jēlus jokus par to kā imitēt darbu darba laikā. Gribas naudu, bet ne darbu, neinteresē sasniegumi, mācīšanās, izaugsme, tas viss ir vienaldzīgs. Gribas saritināties gultā uz kādu mēnesi,- lasīt Rīgas laiku, Ir Domnīcu, refrešot Satori, paralēli citā tabā lūkojoties pēc vislabākajiem auskariem Aliexpress 5 euro robežās ieskaitot šipingu un asprātīgiem sūdiņiem, kas atrādītu manu intelekta pilno personību draugiem uz kamīna dzegas.

No otras puses, ja man atņemtu darbu un skolu, kas gan tur paliktu pāri. Darbība, pat ja bezmērķīga, tur mani kopā stingrā ietvarā neļaujot izšķīst glutonijā un laiskuma izraisītās skumjās.
Link5 Runā|Saki

[25. Jun 2015|14:11]

iive
Sapnī centos sakopt dzīvokli, bet no visiem stūriem līda laukā bruņuprusaki un stumdīja mēbeles. Kaimiņi man pastāstīja, ka tie ir aizvēsturiski trilobītu sugas posmkāji, ko nekādi nav iespējams nospiest, jo viņu čaulas ir tik stipras, lai nesamītu dinozauri. Trakākais bija tas, ka viņi turpināja nenormālos tempos augt un vairoties.
LinkSaki

[21. Jun 2015|00:29]

iive
Zināt tos skaistos brīžus, kad šķiet muļķīgi vilkt laukā telefonu un fočēt, kad rakstīt par tiem šķiet bez gala lieki, jo kaut kur iekšā jūs ticat, ka tieši tā ir jābūt vienmēr? Un tad katrs mēģinājums brīdi apturēt rādās lieks atgādinājums par to, ka tas tikai brīdis vien.
Un tāda ir bijusi šī diena savā brīvības skaistumā. Tas bija praids bez māžošanās un izrādīšanās, bez visa liekā un pārņemtā - tas bija kaut kas tik ļoti iederīgs Rīgā, ka šķita - nu beidzot šī pilsēta kopīgi skan priekā. We're fucking beautiful fabulous - kaut kā tā skanēja no skatuves, un es nevarēju vien piekrist vairāk.
Bet es gribu atcerēties šo dienu, šo skiasto, krāsaini plūstošo brīdi, kad pieci tūkstoši cilvēku vienojās tik pašsaprotamajā atziņā - mīlestība ir vissvarīgākais. Un mēs esam izauguši tik tālu, ka cienām citu tiesības mīlēt.
Link2 Runā|Saki

navigation
[ viewing | most recent entries ]