Vienotiiba=Speekss [entries|archive|friends|userinfo]
Punker

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[31. Aug 2014|16:57]

iive
"Acceptance of the Universe’s coldly beautiful indifference" - diezgan precīzi pateikts tas, ko šī vasara mēģināja iemācīt. un nē, iepriekšējais teikums nav pretrunīgs, jo pasaule ir viscaur dzīva. tai noteikti nav mērķa kādu mazu būtni iepazīstināt ar savu lietošanas instrukciju vai uzbūves shēmām. bet varētu gan būt, ka visam šajā visumā patīk kaut kur atspīdēt. un man patīk viss, kas mirdz.
un tad ir ērti sēdēt gultiņā un ēst ābolmaizi, un bezvārdu domās pietuvoties kaut kam, kas ir sens un bijību rosinošs.
LinkSaki

[28. Aug 2014|20:40]

iive
atkal nevaru nosēdēt uz vietas, bet šoreiz ne tā kā vakar - aiz mulsuma. tagad man ir lielisks noskaņojums, un es esmu beidzot tikusi pie jaukas frizūras tā pakulu kušķa vietā, kas visu šo laiku bija mani mati. tik viegli atmest galvu, viss ir tik viegli. man tiešām šķiet, ka dzīve ir skaista un man ļoti patīk cilvēki.
LinkSaki

[28. Aug 2014|16:29]

iive
spēcīga dzīvi apliecinoša sajūta pēc bērēm. atnācu ar nokavēšanos un par laimi vai nelaimi neredzēju atvērto zārku. laikam jau par laimi, jo arī pie aizvērta zārka nevarēju novaldīties, puņķi un asaras nevis delikāti pilēja, bet vienkāršķi šķīda uz visām pusēm. un man bija tik bēdīgi par martas vīru un vecākiem, un es visu laiku skatījos uz evelīnu, martas labāko draudzeni un domāju, cik tas ir negodīgi - viņām paveicās atrast tuvāko draugu jau pamatskolā, bet solījums uz draudzību mūža garumā tik pēkšņi aprāvās.
bet evelīna ir brīnišķīga. kad cilvēki jau sāka doties prom, piegāju viņu apskaut, protams, atkal sapiņņājos. evelīna gan ne. viņa stāvēja tik eleganta un jokoja melnus jokus. es prasīju, kad pēdējo reizi runājusi ar martu, viņa teica, ka sūtījusi sms dzimšanas dienā. "nu mēs bijām kā radinieki. netikāmies pārāk bieži, bet bijām klāt visos dzīves svarīgākajos notikumos. kāzās un, heh, bērēs."
bija arī jauki satikt vecos klasesbiedrus, pārsvarā bija puiši. skaisti, stalti. pirmo reizi viņus var ieraudzīt uzvalkos, kas viņiem piestāv, nevis kur ietūcījuši vecāki skolas pasākumam. mārcis teica - marta patiesi bija grands. ja jau divdesmit septiņos aizgāja.
"sadomāja, bļin, martiņa kobeinu tēlot" evelīna smējās, kad mēs stāvējām un skatījāmies uz ziediem noklāto kopiņu. tad viņa teica, ka esot palaidusi. atvadījusies. es teicu, lai viņi palikušie saspiežas ciešāk, tad tik ļoti nemanīs, ka viens trūkst. un marta jau bija ļoti maziņa. viņa bija vienīgā, kas fizkultūrā stāvēja aiz manis ierindā.
stāvēju tur pie kopiņas, skatījos uz palicējiem un tomēr nesaņēmos aiziet pie ģimenes. būtu viņus tikai nopuņķojusi, nu un kam vēl liekas bēdas? vienīgi martas brālēns pienāca, apskāvāmies, atkal jau mazliet asaras sāka nākt, bet nu noturējos.
un tā vēl mazu brītiņu mēs ar evelīnu stāvējām pie zārka, un arī manī lēnām ienāca vieglums. ziedu bija bezgala daudz un tie krāvās skaisti ornamentālā kaudzē. ļoti daudzi no klātesošajiem bija visādi mākslinieki, tādēļ visi bija skaisti ģērbti. un saule turpināja spīdēt tāpat vakar un rīt. un pazīt cilvēkus ir pārsteidzoša svētība.
Link3 Runā|Saki

[24. Aug 2014|17:17]

iive
šonakt atkal sapnī redzēju neprātīgi krītošas zvaigznes. iepriekšējā sapnī bija jāpieturās pie sētas vietā, kur lāčplēša iela iet kalnā, jo, lēni un smagi griežoties, zvaigznes kā putenis vērpās visapkārt, un zeme dejoja tām līdzi. šoreiz bija zvaigņu lietus. no sākuma viena zvaigzne, es kaut ko vēlējos, kaut ko tādu dīvinu un ārprātīgu, kā jau sapnī var vēlēties. tad sāka šaudīties vēl un vēl, arvien ātrāk. es atrados pļavā kopā ar draugiem, kaut kur kūrās ugunskurs. un bija laiks vēlēties visu, ko vien var ievēlēties.
LinkSaki

[19. Aug 2014|21:05]

iive
ceturtdien atbrauc māsa, un tas nozīmē, ka man beidzot jāsakārto viņas cēsu ielas istaba, ko esmu izmantojusi par centra rezidenci. bez tā, ka esmu šeit atvilkusi piecas lielas kastes ar animācijas materiāliem un trīs kaudzes grāmatu uz palodzes, nez kādā veidā esmu ievazājusi kodes. desmitiem kožu! sijājas neveiklas kodes ap gaismu, mētājas kožu līķīši visapkārt, es stāvu ar sarullētu animācijas festivāla bukletu rokā, situ viņas, un man pašai bēdīgi un žēl. man nepatīk sist kodes, pat, ja viņas ir pārāk stulbas, lai izlidotu pa atvērto logu. no kurienes saradušās tās kodes? un ar ko viņas visu šo laiku ir barojušās? (to es baidos uzzināt). varbūt es tūlīt atradīšu kādu vilnas zeķi, kas būs viscaur noklāta ar kodēm. vēh. stulbās kodes. bet tik ļoti nepatīk viņas sist.

p.s.
bet jautājumā, par ko es te vakar uz brīdi atkal brēcu, pagaidām viss ir kārtībā.
Link2 Runā|Saki

[18. Aug 2014|16:16]

iive
ar "cambria" fontu visi burti izskatās pēc rukšiem.
Link4 Runā|Saki

navigation
[ viewing | most recent entries ]