Es tā parasti nedaru, bet jau kādu laiku (vairākus mēnešus, ja ne pusgadu) runāju ar Ezi skapī. Tā kā sarunājam satikties, bet tad kaut kas nojūk. Vienreiz mēs tā kā bijām sarunājuši, bet viens otru neatpazinām. Es gaidīju kādu stundu, tas bija briesmīgi. Un tagad tāda rīta saruna. Uzaicini taču mani kaut kur!

Pēc visa, kas noticis, es gribētu savākties (jo šobrīd neizskatos ne cik labi) un turpināt dzīvot mierīgi.