- 20.8.16 09:13
- Vakardien ar sapņu princi tā viegli aizrunājāmies līdz darba iespējām Valmierā. Viņam izspruka teikums - redzu Tevi teātrī. Pasmējām un ar to tad ar tā saruna beidzās. Taču šorīt sapratu, iekšējais urdītājs ir ieslēdzies. Un kk gan es varu zaudēt? Nākamnedēļ uz Valmieru tāpat jābrauc. Aiziešu ka aprunāties...
- 6 rakstair doma
- 20.8.16 09:25
-
teātrī strādāt ir forši :)
- Atbildēt
- 20.8.16 10:12
-
Tāda doma arī man ir. :) Nav vienveidības, var pieslēgt iztēli un fantāziju. Un vispāāār... ;)
- Atbildēt
- 20.8.16 11:04
-
nu ar fantāziju ir kā ir, bet cik atceros savu laiku, man tiešām ļoti patika :)
- Atbildēt
- 20.8.16 09:47
-
aizej - kāpēc gan ne?
- Atbildēt
- 20.8.16 10:13
-
Vo! Kad es sev pajautāju - kāpēc ne? Neatradu nevienu pašu atbidi. :))
- Atbildēt
- 20.8.16 10:15
-
:)
tātad aizej. - Atbildēt