nu re, es takš teicu, ka vajag paskaidrot, naudas cilvēki saprašanas ziņā mēdz būt īpaši aprobežoti :D

Šis ir īpaši smags gadījums. Skaidrošana te nelīdzēs, tikai un vienīgi rīcība. Viņai ir pagadījies piedzimt skorpiona zīmē un tā ir diagnoze. Piedodiet man, dārgie skorpioni, bet jūsu sirdis jūt citādāk.:) Ja ko sapratīs, tad tikai caur savu iemākumu samazināšanos.:))

Ienākumu.:)) Mani pirkstiņi uz telefona pārāk bieži saspaida nepareizos burtiņus.;)

klausies, es Tevi nesaprotu, sadarbības partneris vai nē, bet sagaidīt, ka kāds lasīs tavas domas ir kaut kā tā, jocīgi. naudas lietās, man liekas, visvienkāršākais un efektīvākais ir būt ļoti skaidram, tikko sāk gaidīt, lai kāds kaut ko pats saprot, sākas lieli pārpratumi. tas, ko tu spēlē saucas ilgtermiņa cietēja pret varmāku un tas īsti nav godīgi. tas ir, ja sadarbībā neapmierina samaksa, to vajag skaidri un gaiši patiekt, ja darba apjoms un termiņi, to arī vajag skaidri un gaiši pateikt. ja nekad neesi pīkstējusi, ka Tevi kaut kas neapmierina (un, cik zinu, Tu esi klusējošā cietēja), tad ir grūti gaidīt, ka otram, kurš uz Taviem kamiešiem bija astoņus gadus izplājies, pašam būs skaidrs, kāpēc Tev piepeši domas mainījušās (vadzis pilns).

tā un tagad šito var ignorēt.

atgādinājumam, es pilnīgi piekrītu, ka Tev jāmeklē cits darbs, un man D. nemaz nav žēl, es domāju, ka viņa visu šo ar kaudzi ir nopelnījusi, BET tas viss ir skaidri, gaiši un mierīgi jāpaskaidro, ka, viņas izcenojumi ir neadekvāti pēdējos astoņus gadus no astoņiem un, ka viņas pasūtījumi ir neradoši. ja viņa var abus mainīt, vari pārdomāt.

Mēs viena otru bieži nesaprotam...

Zini, lv nestrādā atklāta un tieša runa. Tad tevi uzskata par nekauņu, kas pārāk daudz no sevis iedomājas.

Tieši tā!!!

protams, arī klusējot par tavām interesēm neviens nedomās.

Taču runāt, ja Tevi šobrīd nesadzird , arī nav prāta darbs. Velta plaušu ventilācija. Es pat uz puikām centos nebļaustīties, pagaidīju līdz nomierinās un tad runājām. Un šo uztveršu kā kārtējo mācību.:) Par skolu jāmaksā...

bet godīgumam un atklātumam nav nekāda sakara ar bļaustīšanos. tā ir atklāta un neagresīva sava veidokļa pateikšana.

bet, nu, tādai sarunai jāgatavojas, ko tieši tu gribi -

un tam nav nekāda sakara ar argumentiem "bet es domāju, ka tu esi mana draudzene"

nu, labi, varbūt, mazliet - bet pavisam ļoti mazliet. darbs ir darbs, tas ir, tu pārdod savu laiku un enerģiju un tavā gadījumā iedvesmu un faktoru x par naudu, draudzēšanās un dvēseļu radniecība ir uz cita plauktiņa. arī tad ja tas ir tas pats cilvēks. man liekas, šīs abas lietas nevajag jaukt kopā, ja jauc, tad nevar paprasīt adekvātu samaksu par darbu un sanāk kā sanāk, sakrājas aizvianojums un nevienam no tā nav labāk.

ja D. bļaustās, nu, tad gan prātīgāk ir aizvērt durvis no otras puses un pagaidīt, kamēr nomierināsies un būs gatava runāt normālā tonī (tāds brīdis var arī nepienākt, jo gluži saprotami viņa ir apvainojusies, ka Tu bez brīdinājuma noliec viņas biznesu zem sitiena. Un, nē, pat ja tu lasīji viņas upenes, Tu neesi un nekad neesi bijusi viņas partnere).

jap, tieši šo arī gribēju teikt, mana pieredze rāda, ka cilvēki domas nelasa