- 11.11.15 10:39
- Pirmdien beidzot pārreģistrējām auto, kā maiss no pleciem novēlās. Tagad saulstariņš var kaut stāvus braukt Daugavā, es vairs nebūšu atbildīga par to bleķa gabalu un vairs nav satraukuma par to, ka tik ko nesastrādā. Jo atbdīgs jau ir auto īpašnieks. Bet saulstariņam ir bijuši gadījumi, kad auto piebrauc, durvis atveras un šamējais izkrīt, jeb aizķeras aiz stūres un un izguļās turpat visai dīvainās pozās. Paldies labajiem gariem, nu tas ir galā. Tagad gaidu 30to datumu. Cerams beidzot beigsies arī tas murgs, ko mēdz dēvēt par laulību. Es ar lielu prieku sarīkošu kārtīgas šķiršanās svinības. :))
Auto vadīšanas prasmes apguvē aizvērās durvis, bet atvērās logs. Aptrūkās finanses instruktora darba apmaksāšanai, bet M ir ieinteresēta, lai man tā autovadītāja apliecība būtu, tāpēc tagad visos mūsu kopējos izbraukumos pie stūres sēžu es. Un nu jau mana pašapziņa ir atguvusies un esmu sapratusi, ka spēju vadīt auto arī tad, ja blakussēdētājam nav rezerves pedāļu komplekts. Bet tik droša, lai dotos kārtot eksāmenu, vēl nejūtos. Toties varēs regulāri braukt un nostiprināt teoriju. ;) - 4 rakstair doma
- 11.11.15 14:36
-
tāda reālā braukšana man šķiet pat labāka nekā ar instruktoru :)
bet man arī nav tiesību... - Atbildēt
- 11.11.15 15:22
-
Aber pat ļoti noderīga. Man trūkst tieši prakses, bet lai brauktu ar instruktoru - naudas. Teorētiski visas zināšanas ir, tikai prakse un vēlreoz prakse. :) Es vispār pēc būtības esmu praktiķe. Vienīgais mulsinošais faktors ir tas, ka M ir pilni 78 gadi. Nu labi braukt viņa arī brauc jau no tā laika kad es vēl zem galda staigāju. Un vēl, viņa ir saimniece, pie kuras es dzīvoju jau devīto gadu. Pati nebūtu jautājusi palīdzību. Pat savam sirdsāķītim neatļaujos
- Atbildēt
- 11.11.15 19:09
-
aw cik labi!
- Atbildēt
- 11.11.15 23:55
-
Aha! ;)))
- Atbildēt