|
Jul. 21st, 2020|08:56 am |
Jūsma par Cosmo 2000. gada modelēm ir diezgan ciniska, ja ņem vērā, ka tās meitenes ir vai nu zem, vai knapi ierakstās veselīgā ĶMI robežās. Plus arī tas, ka jau tā laika bildes tika smagi fotošopētas, lai ļoti tievajām modelēm izspiedušies kauli bildēs neizskatītos tik neveselīgi, nemaz nerunājot par kosmētikas kārtu, zem kura slēpa badošanās rezultātā iekritušas acis un pelēcīgu ādu. Protams, nelielam procentam populācijas tāds tievums patiešām ir dabiski sasniegta lieta bez īpašas sevis nomocīšanas, bet noteikti ne vairumam.
Arī tā laika Cosmo saturs nebija nekāds veselīgais. Ap to laiku, man šķiet, šis žurnāls tieši tikko bija parādījies Latvijas tirgū, tādēļ no draudzenēm un klasesbiedrenēm ik pa laikam dabūju palasīt. Ieteiktās diētas vienmēr bija uz badošanās robežas, no sērijas "puse ābola brokastīs, neliels vārītas zivs gabaliņš pusdienās, bet no vakariņām labāk vispār atteikties". Vismaz vienreiz bija nopublicēta "veselīga svara tabula", kuru rēķināja pēc tās pašas formulas kā ĶMI, taču tabulā indekss 22 bija atzīmēts ailītē "10kg liekais svars".
Kas attiecas uz pašreizējo modi sajūsmināties par + izmēru modelēm, neteiktu, ka lietas ir kaut kādā ziņā dikti mainījušās. Kaut kā interesanti, ka fotogrāfijās tās + formas, šķiet, nekad nav dzirdējušas par gravitāciju, un celulīts vispār uz viņām neattiecas. Tā kā, tas pats variants, kas pirms 20 gadiem - paņemam kaut kādu galējību, sabildējam pareizās gaismās, pielabojam visu ar fotošopu un dzenam kompleksos maksimālo daudzumu sieviešu - ne tikai tās, kurām svars ir citādāks, bet arī tās, kurām svars un formas ir apmēram tāds pats kā modelēm, tikai dzīvē neizskatās ne tuvu tik labi kā glancētajos žurnālos.
Thickness mode arī nav bez problēmām. Dabiski tādas formas var iegūt tādām ģenētiski iedzimstot. Daudzas no tām modelēm tirgo fitnesa programmas, noklusējot, ka nevar ar sportošanu izmainīt savu skeleta uzbūvi. Visaizdomīgākās ir meitenes ar lieliem, tvirtiem dupšiem, bet tieviem aukšstilbiem - nu nevar uzkačāt dupsi, vienlaicīgi neuzkačājot kāju muskuļus, tur visticamāk ir plastiskās operācijas pastrādājušas.
Bet kopsavilkumā - skaistuma industrijai pēc definīcijas nav izdevīgi reprezentēt dabiskumu kā ideālu. Ir nepieciešams radīt tieši tādu ideālu, kas nav sasniedzams, lai varētu tirgot visus tos produktus, kas sola sasniegt to sakrāsoto, safotošopēto, un nereti arī saoperēto "skaistuma ideālu". Tādēļ salīdzināt 2000. vs 2020. g. Cosmo modeles un šausmināties, kuda mir kaķitsja, liecina par lielu naivumu un nezināšanu. |
|