| |
[May. 7th, 2019|04:43 pm] |
Alkoholisms - tas ir dirsā.
Stulbākais, ka grūtāk sadzīvot ar to kļuva tad, kad beidzās noliegšanas periods.
Pirms tam varēja kapāt neuztraucoties, tagad pie kattas glāzes gruzons un vainas apziņa.
Es gan ilgāku laiku jau nedzeru, bet tāpat depris mežonīgs.
Kādu laiku atpakaļ biju norāvies, ietusēju kārtīgi, nu tad kā resnīšiem pēc diētas, kuri kļust vēl resnāki kā pirms tās. Nu un tā vainas apziņa...
Vienīgais, kas mani varētu šobrīd nedaudz pacelt, ir kārtīgs, kaislīgs sekss līdz spēka izsīkumam. |
|
|
| Comments: |
Es savukārt pēdējā laikā ar to dīloju mēreni iešmaucot kādu puspercofku pa vakariem ar nelielu šķipsnu samosada. Pohu nav, īpaši pēc rīta čefīra un labāk, nekā larpot atturībnieku. Depresona arī vairs tāda nav. Varbū palīdz fakts, ka varu nepiepisties, bet tā pat izbaudīt savu teju dienišķo grēku. Arī normāla darba vide palīdz (nav jāiet ar sakostiem zobiem uz šanci).
Man nepadodas mērenība. Vairākas reizes mēģināju, bet ātri attapos kur biju.
Man der vienīgi totāla atturēšanās, tad arī depresijas lēkmes pavisam reti uzpeld.
Es gribētu tā kā Tu, pa bišķiņam, bet zinu, ka nekas nesanāks. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}