Es negribu runāt ar izteicieniem, cenšos atradināties no smaidiņiem un citiem tādiem netikumiem, laikam gan, ka par tīru valodu. Un stila kļūdas, tās, protams, arī.

smaidiņi vēl tā. ir apnicis tas žargons savā starpā. vairs nejūtu, ka tas ir tā, kā tas bija agrāk. nav vairs tas.

viens ir, kā runā, otrs ir, kā raksta, trešais ir - ko patiesība zina. ja tu zini, kā ir pareizi, tad vari atļauties runāt vai (attiecīgās vietās) rakstīt nepareizi. bet lielākā problēma slēpjas faktā, ka latvieši savu valodu nezina.

/domāju to, ka mani arī tracina valodas izķēmošana, būsi pamanījis (varbūt :) ).

t.i. - patiesībā. (kaut gan arī ar "patiesība" sanāk pareizi, tikai ļoti dziļdomīgi)

nē, nejau tā, ka es emsu kategoriski pret to. nē. ir tikai dazi "izteicieni", kuri sāk nepatikt. tracināt pat.

āh. rusicismi un angliskojumi u.tml.?

nu, teiksim, mums skolā, kur slinkums domāt, kā viens vai otrs termins ir lativešu valodā, tad lieto kā ir, pa tiešo. tad nekas.
bet, nu, piemēram, vārds arguments - tas nav tas arguments :) un argumentēt. arguments mums kādu laiku atpakaļ bija grādīgais, argumentēt - dzert. tagad ir cits. un tas ir piegriezie.s nejau tapēc, ka vajag jaunu izodmāt. asociācijas ar to vārdu kļuvušas citas un viss. nepatīk. tā kaut kā :)

ar mani ir tieši tā.
Nepatīk un viss.
Pat sāku aizrādīt :)