jebkāda veida jūtu izpausmes nekad nav pilnīgas. dažos veidos jūtas tiek izliktas daļēji, dažos minimāli. tādi ir tie dabas likumi, manuprāt.

kautkādi savādi dabas likumi, cilvēks ir radīts ciešanām..

Es pat nezinu, vai tās īsti ir ciešanas. Jūtas, domas - tās visu laiku reģenerējas. Pat izliekot tās, radīsies jaunas. Un no otras puses - sadzīvošanas/izdzīvošanas likums - jāspēj sadzīvot/izdzīvo stiprākais.

nu tas neibja tā brtiski domāts. Es domāju tā, ka nu, visu laiku tu dzīvo ar tām domām un tā, centies atbrīvoties un nesanāk. tādā ziņā..
Lai arī tās reģenerējas, vienalga, tās nevar pazust pavisam..

nu ja - atbrīvoties nav iespējams. ir tikai iespējams ar tām sadzīvot.

kā nevaram? varam tač. izraksties un paliek vieglāk. ne pilnībā viegli, bet vieglāk.

bet ne t;a, ka būtu vieta kautkam jaunam. jaunām domām un tā.

bet uzrakstot pat pāris vārdus, tie tiek apjausti konkrētāk, prātā sakārtojas emocijas, kas ar tiem saistās atsevišķā mirklī. un kad redzi tos uz papīra tad liekas - šī 'jūtu porcija' ir izlikta, šis posms ir piefiksēts, tagad var domāt tālāk.