- 18.8.04 18:53
- Ilgi domāju. Gandrīz vai visu vasaru. Un tomēr nonācu pie gala secinājuma - nākamgad nespēlēšu boulingu. I mean, es laikam izstāšos no komandas. No manis visi kautko gaida. Sencis gaida labus rezultātus (arī mācībās, tas pats par sevi), komanda gaida labus rezultātus, visi kautko gaida. Bet bāc, es negribu! Es negribu justies tā, ka būtu kādam kautko parādā. Negribu, atnākot uz boulingu, justies kā kādam vells sazin kam, kurš ir atnācis, lai atlīdzinātu savus parādus. Nē, es tā negribu. Es zināju ,ka šis laisk peināks, es tikai neiznāju īsti kad. Es apt nebiju gaidījis, ka tik ātri. Bet, nu, laikam jau, ka tā tas bija paredzēts, so, I'm out of my team..
- 5 rakstair doma
- 18.8.04 19:06
-
prieka pēc jau var aiziet paspēlēt - nav jau obligāti kaut kādā profesionāļu komandā jābūt.
- Atbildēt
- 18.8.04 19:14
-
Tieši tā, tāpat jau ar draugiem var aiziet uzspēlē tun arī sava prieka pēts bet ne katru nedēļu, darbdienas vakaru atvēlēt LBL. nu nah man tas vajadzīgs
- Atbildēt
- 18.8.04 19:33
-
Ja tev tas nesagādā nekādu gandarījumu, tad tiešām nav vērts mocīties!!!
Man ar daiļslidošanu ar ik pa brīdim uznāk sajūta, ka jāpamet tā padarīšana, bet es zinu, ka šī sajūta pāries...un tā parasti arī notiek. Un ir tik patīkami, kad tu kko jaunu iemācies - kad tas beidzot sanāk :) - Atbildēt
- 18.8.04 19:36
-
nē, tagad iet runa par to, ka es vairs nespēlēšu LBL. Es neskau, ka pamest vispār galīgi un pavisam. Nē, to nē. Bet paretam jau var aiziet un uzspēlēt.
- Atbildēt
- 18.8.04 19:41
-
Nē nu to jau es sapratu :)
- Atbildēt