| Oct. 31st, 2012 @ 04:58 pm (no subject) |
|---|
Kad mums vēl bija treknie gadi, apgrozījumi un tirdzniecība bija bizness, arī pārdevēji veikalos beidzot tuvinājās apkalpošanas standartiem, ko no viņiem varētu gaidīt - klientu apkalpošana, ieteikumi, piedāvājumi - vienvārdsakot - klients veikalā varēja justies kā gaidīts.
Šodienas pastaiga pa veikaliem mani pārliecināja, ka atkritiens atpakaļ ir pamatīgs - nevienā (!) no padsmit veikaliem, kuros iegriezos, pārdevējs pats klāt nepienāca un neko ne piedāvāja, ne pajautāja. Lai gan mana interese bija diezgan pārliecinoša - gan par zābaciņiem, gan šallītēm un jaciņām. No otras puses - var jau saprast, ja pārdevējs ir viens veikalā vai maksimums divi uz 1000 kv.m., diez cik individuāla pieeja nesanāks. Anyway - pat tajos veikalos, kur pārdevējas bija vairākas, viņas turpināja vai nu pļāpāt savā staepā vai kārtot preces vai darīt ko citu tikpat aizraujošu, bet ar primāro - klientu apkalpošanu - nesaistītu.
Lai gan vispār katra reize, kad man Latvijā jāsāk sev meklēt apavi, uzdzen skumjas. Pirmkārt, jāpriecājas, ka vispār kaut kas ir uz mani izmēru, otrkārt - Ls 40 un vairāk par mākslīgās ādas zābaciņiem tomēr ir perebors. |
