| Mar. 31st, 2011 @ 04:57 pm (no subject) |
|---|
| Šodien no rīta bija sajūta, ka laiks ir suspendējies - nepilnā stundā paspēju visu, ko jau gatavojos nokavēt un vēl laiks pāri palika. Braucot mājās no kino (Džeinas Eiras kārtējais ekranizējums bija pulcējis pilnum pilnu zāli ar dažāda kalibra un vecuma sievišķiem, nudien, nudien, nevienu vīrieti es zālē neredzēju) apbalvoju sevi, kā pie Mēness Zīvīs pieklājas, ar kaut ko garšīgu (ogļhidrātu nozīmē), tb, tējas kūciņām. Un vakarā brauksim uz kino vēlreiz, vedīsim kidus uz Rango. |
