| Nov. 9th, 2006 @ 08:45 am (no subject) |
|---|
atgriežoties pie vakardienas tēmas par vecumu - es kā reiz nepaslinkoju un iedzinu datorā vienu rakstu, kurš man dikti iepatikās oktobra žurnālā "Lilit". vis vienkārši uz pirkstiem un fizioloģiskos terminos paskaidrots.
tiesa, pagarš, kā jau žurnāla raksts.
Divas laimes versijas
Mācāmies dzīvot ilgi un laimīgi.
Gaļina Zaiceva. Konsultants – asociētais profesors Valdis Pīrāgs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs. ?
Vai esi kādreiz iedomājusies, vai patiešām tā, ko cilvēki mēdz dēvēt par īstu laimi, arī ir īsta laime? Pēdējo gadu zinātniskie pētījumi uz šo jautājumu atbild pavisam ne tā, kā gribētos: jā, tas piepilda mūsu dzīvi, dažreiz dara patīkami, taču – arī īsāku. Lai dzīvotu ilgi un laimes izjūta nepamestu gadiem, izrādās, mums ir vajadzīgs pavisam kas cits, kas ar tā dēvēto sievietes laimi nekādi nav saistīts.
Vai ģimene saīsina Tavu mūžu?
Precētu sieviešu dzīves ilgums vidēji ir par pusotru gadu īsāks nekā vientuļniecēm – tā secināja Magdeburgas universitātes zinātnieki (Vācija). Secināja un paši nobrīnījās – kāpēc tā?! Sabiedrībā pieņemtie stereotipi burtiski brēc: lai dzīvotu ilgi, ir jābūt kādam vajadzīgai, jāuzturas mīlošu cilvēku sabiedrībā, regulāri jāatjauninās ar sekas palīdzību, jāapgādā tie, kas mūža nogalē glāzi ūdens pie gultas pienesīs. Bet nekā! Radinieki ir, bērni izaudzināti, seksa pietiek, bet dzīve tāpat īsāka nekā draudzenei, kurai nav ne regulāru seksuālu aktivitāšu, ne pēcnācēju un kura šķietami nolemta vientulībai un garlaicībai?! Un šinī brīdī uzplaiksnī ķecerīga doma: varbūt viss ļaunums – no vīriem? Ne velti taču precēti vīrieši dzīvo par trīs – pieciem gadiem ilgāk nekā vecpuiši. Droši vien viņi bezkaunīgi izbauda sievietes ķermeni un mājās gatavotā ēdiena garšu un tā vietā, lai pateiktos, vienkārši nočiepj sievietei nolemtos gadus! Ja tomēr parokam dziļāk, tad atklājas, ka patiesībā precētie dzīvo ilgāk tāpēc, ka mazāk lieto alkoholu, vairāk sēž mājās un neiesaistās riskantās avantūrās. Un nepavisam ne tāpēc, ka nodarbojas ar regulāru seksu un gozējas sievas un bērnu mīlestības saulītē. Vēl viens satriecošs fakts – kastrēto un attiecīgi ar ģimeni neapgrūtināto vīriešu dzimtes pārstāvju mūžs ir pat par 15 gadiem garāks nekā tradicionālajiem cilts brāļiem. Kur tad slēpjas ilgdzīvošanas fenomens?! Vai to maz ir iespējams apvienot ar laimi? Laime ir ļoti dažāda un tas ir apstiprināts zinātniski. Mūsu organismā ir iekodētas divas izdzīvošanas programmas: īslaicīgā bioloģiskā, kas vērsta uz sugas saglabāšanu, un ilglaicīgā individuālā, kas atbildīga par garu mūžu vienam konkrētam cilvēkam. Tavs dzīves ilgums un aizvadīto dienu kvalitāte ir atkarīga no tā, kā un pēc kuras programmas tu dzīvo.
Bioloģiskā izdzīvošanas programma
Tā nodrošina dzīves ilgumu līdz 50 – 55 gadiem un liek mums pakļauties trim pamatinstinktiem: ēdiens, vairošanās un drošība. Kāpēc tik īsa? Tāpēc, ka tās mērķis ir uzturēt dzīvību tik ilgi, līdz pasaulē aizlaists jaunākais bērns. Pēc dabas likumiem sieviete līdz 40 gadiem dzemdē pēdējo mazuli un rūpējas par to. Viņas vīrietis nodrošina atvasei uzturu un aizsardzību, pēc tam kopā ar draudzeni iemāca izdzīvošanas iemaņas un nodod mazā rīcībā dzīvei nepieciešamas rezerves: kazu ganāmpulku, jumtu virs galvas, naudu – respektīvi, gādā, lai līdz pilngadībai bērns neaiziet bojā. Piecpadsmit gadu vecumā cilvēks jau ir gatavs patstāvīgai dzīvei un turpmāka vecāku eksistence zaudē jēgu. Bioloģiskā programma ir beigusies. Un, ja dzīvē nav nekādu citu interešu, mēs ātri novecojam un nomirstam. Īsā programma sāk darboties automātiski cilvēka dzimšanas brīdī. Tomēr ar apzinātām darbībām un gribu to var arī atslēgt vai kontrolēt.
KĀDAS IEDZIMTAS VAJADZĪBAS TAI ATBILST Tieksme pēc seksa un barības, rezervju uzkrāšana nebaltai dienai un uzturēšanās savējo barā – ja ar vecākiem ir notikusi nelaime, radinieki neļauj bērnam iet bojā. Par pakļaušanos šai dzīvnieciskajai programmai daba mums sniedz īso, bet spēcīgo laimes sajūtu te un tagad: pamīlējies – guvi baudu; pieēdies – kūsti no labsajūtas, atvelc mājās mežacūkas cisku, zeltu, briljantus, nopērc māju laukos, noguldi naudu kontā – un divas trīs stundas tevi pārņem eiforija. Sievietei piemīt arī viena specifiska bioloģiskā vajadzība – dzemdēt. Vīrietim savukārt ļoti attīstīta ir tieksme dabūt, nodrošināt, aizsargāt – ne velti viņiem patīk cīnīties, pakaļdzīties un vienmēr būt pirmajiem.
ĪSĀS PROGRAMMAS BONUSI Dzīvnieciskās programmas jēga slēpjas tajā, ka padara mūsu dzīvi piepildītu un spilgtu. Pakļaujoties tās pavēlēm, tu proti mīlēt, baudīt seksu un šokolādi, pelnīt naudu. Šīs programmas ietekmē tu precies, lai vienmēr pa rokai būtu seksuālā prieka avots, aizstāvis un barības sagādnieks. Pakļaujoties tai, tu dzemdē, pērc apģērbu un mašīnas un apmierini ikvienam cilvēkam piemītošo vēlmi veidot uzkrājumus. Mēs līksmojam, kārtējo reizi iemīloties un izbaudot mātes lomu: tavs mazais angļu valodas olimpiādē ir ieņēmis 1.vietu – urrā! Laba mamma! Pareizi audzini nākamo paaudzi, aplīdzi pielāgoties patstāvīgai dzīvei!
Mēs izbaudām savu seksualitāti: esi nopirkusi augstpapēžu kurpes – opā! Cik spogulī skaista mātīte! Gatava radīt bērnus! Esi nokantējusi draudzenei vīru – tātad es esmu labāka sieviete nekā viņa!
ĪSĀS PROGRAMMAS DEFEKTI
Diemžēl pilnībā izbaudīt dzīvniecisko laimi spēj tikai jauni, fiziski spēcīgi, veseli un izturīgi sugas indivīdi. Turklāt tā ir īsa: no pāris minūtēm līdz dažām stundām. Šādu lietu kārtību nosaka endorfīnu un adrenalīna daudzums asinīs, kas nostrādā līdzīgi narkotikām. Pirmie pēc iedarbības ir radniecīgi opiātiem, notrulina sāpju un trauksmes sajūtu, rada lidojuma un svētlaimes izjūtu. Otrie savukārt velk uz kokaīnu un piepilda mūs ar zvērīgu esības prieku, veicina spēku pieplūdumu, rada neizsakāmi asu skaņu un krāsu izjūtu. Asinīs šīs vielas saglabājas neilgi, ātri sadalās. Tāpēc galu galā pie dzīvnieciskās laimes cilvēkam izstrādājas pieradums tāpat kā pie narkotikām – neskaitāmu atkārtojumu rezultātā spēja to izjust ar laiku notrulinās un vēlāk vispār izzūd. Atmiņas par dzīvnieciskās laimes momentiem smadzenēs neierakstās un grūtā brīdī nekādu atbalstu un atvieglojumu nesniedz. Drīzāk ir pat otrādi – 30 gadu vecumā tev bija satriecošs sekss, bet tagad – 40 gados – nekā! Šausmas!
Pārlieka šādas laimes baudīšana iztukšo mūs gan fiziski, gan psiholoģiski un bojā veselību. Jā, tiesa, dzimumakts ar orgasmu stiprina imunitāti, paplašina asinsvadus un likvidē migrēnas lēkmes – ja to piedzīvo reizi vai divas nedēļā. Nu, maksimums trīs reizes. Bet, ja to skaits četri un lielāks, tad standarta eiropiešu pārī abiem imunitāte pazeminās, jāpacieš galvassāpes, nomāktība un pat apātija. Par pārmērībām daba cilvēku cilti soda ar slimībām. Tā pirms dažiem gadsimtiem viduslaiku seksuālās visatļautības okeānu mērenības krastos atpakaļ sadzina sifilisa epidēmija, kas pļāva miesaskāros ļautiņus nebūt ne saudzīgāk par mēri. Cilvēki bija attapīgi un iemācījās apkarot sifilisu, taču – nu mums ir AIDS. Kādā veidā šis gadu simtiem Kamerūnas pērtiķu organismā klusiņām snaudošais vīruss nokļuva līdz Amerikai, Eiropai un Āzijai? Pilnīgi noteikti ne ar narkomānu šļircēm un ne ar asins pārliešanu. Tas bija iespējams tikai klasiskā veidā – ar dzimumkontaktu starpniecību. Bet tagad tas liek mums ierobežot savas seksuālās aktivitātes un veidot stabilas monogāmas attiecības.
Vēlme piedzīvot svētlaimi ar viegli pieejamu ēdienu tiek mazināta ar vielmaiņas un sirds kaitēm. Tā Amerikā 35% mājsaimnieču un 25% strādājošo sieviešu ir aptaukošanās, ar to domājot nevis nieka trīs kilogramus, kuri traucē Tev savu pēcpusi saukt par skaistu. Ar šo vārdu saprot lieko svaru, kas nopietni apdraud veselību, liedz radīt bērnus, veicina diabētu, hipertoniju un stenokardiju.
Tieši dzīvniecisko prieciņu dēļ mēs nonākam atkarībā gan no citiem cilvēkiem, gan no garlaicīga, bet labi apmaksāta darba. Mūsu seksuālie partneri, vecāki un priekšniecība manipulē ar mums, balstoties uz principu: Gribēšu – došu, negribēšu – nedošu. Sievietes mēs laist pasaulē bērnus, paklausot instinktam un nesagaidot piemērotu partneri un komfortablu dzīvi, savukārt pēc tam viņas ar savām problēmām apkrauj mazos un bojā tiem dzīvi. Savukārt daudzi vīrieši uzsēžas un adrenalīna adatas un aizraujas ar ekstrēmiem sporta veidiem, riskē un nositas.
GARĪGĀ IZDZĪVOŠANAS PROGRAMMA
Šo variantu puspajokam, puspanopietnam mēdz dēvēt arī Dievs ikvienā no mums. Vadoties pēc tās priekšrakstiem, mēs pietuvināmies reliģijās daudzinātajam ideālam un pārtopam par pārlaicīgu, labestīgu, nesavtīgu, zinātkāru un estētiku augsti vērtējošu būtni, kam ir tāls personiskais labums, kas dara labus darbus, negaidot atmaksu. Šāds cilvēks ir spējīgs nodzīvot ļoti ilgi – tieši tāpēc visgarākais mūžs ir it visu reliģiju mūkiem, lai kā sauktos viņu ticība – kristietība vai budisms, vai vēl kā.
Šī programma strādā personiskās dzīves pagarināšanas vārdā, un tavu pēcteču dzīve un labklājība tai ir pilnīgi vienaldzīga. Garīgā programma ir paredzēta gadiem 100 – 120 un dāvā unikālu laimi, kam nelīdzinās nekas cits zemes virsū. Pati par sevi tā neieslēdzas, tā ir jāpalaiž ar gribas spēku. Vecāki veicina tās startēšanu – viņi ved bērnu uz skolu, pārliecina labi mācīties, pērk mazajam klavieres un mūzikas diskus, sūta pulciņos.
KĀDAS IEDZIMTAS VAJADZĪBAS TAI ATBILST Ziņkāres apmierināšana un zinātkāre: ceļošana, lasīšana, kino, televīzija, teātris, mūzika un viss pārējais, kas mums sniedz jaunus iespaidus un iepriekš nezināmu informāciju. Galvenā pazīme, kas padara līdzīgu Dievam, ir vēlme savu darbu veikt labi. Jo Dievs arī rada, sākot jau no pasaules un cilvēkiem, un viņam tas patīk.
Tieksme uz harmoniju un skaisto ikvienā no mums ir ielikta jau no dzimšanas brīža. Pat mazulis atšķir skaistus, tīrus toņus no ne tik patīkamajiem duļķainajiem un neapmierināts met prom neskaistās rotaļlietas. Mūs pārņem sajūsma, kad ieraugām varenus kalnus un skaistus ziedus, mēs rotājam paši sevi un savu māju, pat ja to darīt neviens nav mācījis.
Šai programmai atbilst arī vajadzība mācīt un nodot zināšanas, veidot citus cilvēkus pēc sava ģīmja un līdzības, bet ar uzlabojumiem – lai māceklis pārspētu skolotāju.
GARĪGĀS PROGRAMMAS BONUSI
Lai realizētu šo programmu, Tev nav nepieciešama ne teicama veselība, ne izturība, ne iespaidīgs fiziskais spēks, ne jaunība. Balvā par tās veiksmīgu izpildi cilvēks saņem ilgstošas hormonālas izmaiņas, kas uztur patstāvīgu mēreni priecīgu noskaņojumu un dāvā periodiskus fantastiskas ekstāzes uzplaiksnījumus. Dievišķās programmas laimes pārdzīvojumu veicinātās imunitātes un hormonālās pārmaiņas dziedina, stiprina organismu un pagarina mūžu. Sievietes viegli pārdzīvo klimaksu, vīrieši bez raizēm tiek galā ar vidējā vecuma problēmām, negrimstot skumjās par aizgājušām dienām un neielaižoties nogurdinošās un bieži vien neveiklās seksa izklaidēs.
Dievišķā laime ilgst mēnešiem, gadiem un mēdz sasniegt neiedomājamus apmērus. Šī laika pārdzīvojumi atmiņā tiek iegravēti ļoti krāšņiem burtiem, un tie izdaiļo mūzu cilvēcisko eksistenci. Tie nekad līdzi nevelkas īgnums un rūgtums, sak, „es vairs neesmu tik skaista” vai „es vairs neesmu tik stiprs”. Ja tu 35 gadu vecumā savai vecajai tantei esi nopirkusi dzīvokli un ar apciemojumiem padari košāku viņas ikdienu, savukārt 40 gados uzraksti grāmatu, atmiņas par šiem notikumiem tevi sildīs vēl arī 80 gadu vecumā.
Dzīve pēc garīgās programmas padara tevi neatkarīgu no citiem un ļauj rīkoties tā, kā vēlies pati. Tev no citiem cilvēkiem patiesībā vajag ļoti maz un pat bez tā tu vari lieliski iztikt. Savukārt apkārtējiem gan tu esi nepieciešama, jo kontaktos esi delikāta un neuzbāzīga.
GRŪTĪBAS CEĻĀ Šī programma ir jāpalaiž pašam, un to var izdarīt ar pašaizliedzību un atturēšanos no dzīvnieciskajiem priekiem. Nereti personība, kas izvēlējusies šo variantu, tiek pakļauta apkārtējo nosodījumam: sabiedrība pieprasa, lai mēs dzīvotu saskaņā ar dzīvniecisko dabu, jo ar tādu cilvēku ir daudzreiz vieglāk – viņš ir vadāms. Uz tavu neatkarību ļaudis mēdz reaģēt ar bailēm un satraukumu. Īpaši nervozi kļūst vīrieši. Viņi cenšas padarīt laimīgu savu dāmu. Praktiski ikviens vīrietis ir spējīgs dāvāt sievietei seksuālu baudu, viest drošības izjūtu un sagādāt ēdiena un apģērba rezerves, jumtu virs galvas. Bet ko viņam, nabagam, iesākt ar dievišķās programmas adepti? Vīrietis sajūtas nespēcīgs un nekam nederīgs, jo šādu laimi nodrošināt nevar. Grib, bet nevar. Un aiziet.
VISIEM, NE TIKAI IZREDZĒTAJIEM
Lai realizētu garīgo programmu, tev nav nepieciešama nedz nauda, nedz kādi iedzimti talanti, nedz garīgi skolotāji. Turklāt laimes kvalitāte, ko tā sniedz, nav atkarīga no mūsu intelekta vai finansiālajām iespējām. Pēc otrās programmas dzīvoja gan Rērihs, gan mans vectēvs no mazītiņās un nabadzīgās baltkrievu sādžas. Pirmais pētīja visu pasaules reliģiju garīgo mantojumu, ceļoja pa pasauli, gleznoja kalnus un dalījās zināšanās ar saviem skolniekiem. Otrais nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, apstrādāja zemi, izaudzināja piecus bērnus, auklējās ar mazbērniem un mazmazbērniem. Saullēktos gāja aiz pļavām skatīties, kā saule aust, svētdienās devās uz baznīcu, lai palūgtos par visiem. Un ja nu Dievs tomēr ir? Dzied tur arī skaisti.
Rērihs nodzīvoja 73 gadus. Mans vectēvs – 83 gadus. Kāpēc viņa mūžs bija ilgāks par Rēriha? Jo viņš bija laimīgāks – manu vectēvu negrauza ambīcijas kļūt par cilvēces nozīmīgāko garīgo skolotāju.
PĀRSLĒDZ SEVI NO DZĪVNIECISKĀS PROGRAMMAS UZ GARĪGO
Meditē. Katru dienu vienatnē pavadi minūtes 40 – 60. Klausies mūziku, vēro upi, jūru vai uguns liesmas. Nelasi. Šajā laikā ļauj, lai tavs organisms sinhronizē savu darbību ar tavu dzīvi un mērķiem. Ja ir jāveic kaudze darbu – nešaubies, tu tos tāpat izdarīsi, bet šajā brīdī tev ir jāsaņemas nopietnam solim: jāuzkrāj spēki un izlēmība.
Mērenība jūtās. Galvu reibinošas kaislības rada spēcīgu un ilgu stresu, savukārt tas sagrauj DNS struktūru un saīsina dzīvi. Visstiprākos pārdzīvojumus mums sagādā paši tuvākie cilvēki. Ieturi ar viņiem distanci, neesi pa rokai katru mīļu brīdi. Neieciklējies ne uz vienu radinieku (tas attiecas uz mīļoto vīrieti, bērniem un draudzenēm), citādi viņi pārslogos tevi ar savām problēmām. Lai tuviniekiem izveidojas savs draugu loks un savas interešu jomas. Distance ļaus objektīvāk novērtēt šos cilvēkus un būt iecietīgākai. Objektivitāte un pacietība pārvērtīs tevi par gudru padomdevēju un maigu draudzeni. Pamazām tu tuvinieku smago bezpalīdzības vai uzmācības nastu novelsi no pleciem un aizstāsi to ar uzticamu un līdzīgu domājošu cilvēku savienību.
Mērenība seksā. Nodarboties ar seksu vajag tikai tad, kad ļoti gribas, un arī tikai tik daudz, lai par to domājot, pārņemtu prieks. Tas jādara ar vienu partneri, lai būtu garantija, ka nekādās kaitēs tu neiedzīvosies, un lai nebūtu jāizšķiež spēks objekta meklēšanai.
Mērenība ēšanā. Neēd, kamēr nav sācis mocīt izsalkums. No 35 gadu vecuma savs uzturs jāierobežo tā, lai ar laiku neapveltos. Ja esi ekstrēmu (ēšanas ziņā) cienītāja, tad tavas dienas kaloritātei jābūt 900 – 1000 kcal.
Mērenība darbā. Reizēm darbs ievelk sevī kā dūksnājs. Tu centies nopelnīt vairāk, steidzies, izliec sevi visu – un, kā smejies, neatliek laika ne priekam par padarīto, ne sastrādātās naudas tērēšanai. Dažs labs aizraujas pat tiktāl, ka arī elementārai atpūtai vairs laiks neatrodas. Tāpēc, ka pavīd doma – „visu atdotu par vienu brīvu dienu”, steidzami pārskati savu darba grafiku.
gluži manas domas. |
|  |
