Jan. 17th, 2013 @ 01:14 pm (no subject)
About this Entry
Un tad tādi pašpietiekamie, man-nevienu-nevajag dzīvotāji savu dzīvi mēdz beigt kā šajā stāstā.

Cilvēks ir sabiedriska būtne pēc dabas. Un ne tikai tāpēc, ka citi viņam būtu vajadzīgi praktiski - nē, komunikācija ar citiem, problēmas attiecībās ar viņiem un nepieciešamība tās risināt ir viens no galvenajiem motīviem, kā mēs attīstāmies - kā personības, kā sociālas būtnes.
Jan. 17th, 2013 @ 02:31 pm (no subject)
About this Entry
Juniors man īsziņā pavēsta, ka -7 grādos palikšot pie skolas pikoties. Lai nu tā būtu... :)))

Un pēc tam bērni turpina brīnīties, kā mēs viņus melos pieķeram.
Jan. 17th, 2013 @ 09:37 pm par varbūtībām un teorētiski neiespējamo
About this Entry
Kamēr ar Sirdnu westcoastswingojām, telefons uzrādīja divus neatbildētus zvanu no bijušā klasesbiedra, ar kuru neesmu kontaktējusies gadus etak 10. Stipri pārsteigta, apdomāju, ko viņam no manis varētu vajadzēt, un tad telefons iezvanījās trešo reizi no tā paša numura. Labi, ka man intuīcija lika atbildēt ar vienkāršu "hallo", nevis "čau, xxx".

JO - otrā klausules galā līksmi iečivinājās mana draudzene no Anglijas, kura tikko ielidojusi Rīgā un šo numuru nopirkusi vietējai lietošanai, kamer viņa te ir.