Dec. 13th, 2009 @ 02:56 pm (no subject)
About this Entry
Kontekstā ar pēdējā laika pārdomām par aizbraukšanu, palikšanu, patriotismu un valstu robežu iespējamo pārdali un savienībām - mani piemeklēja doma, ko tad īsti es darītu, ja šeit parādītos reāli draudi Krievijas varas atgriešanai, militārisma vai kara vai cita genocīda draudi etc. Un ko darītu tie, kuri pašlaik apgalvo, ka viņi no Latvijas prom braukt netaisās. Principā - teorētiskā 44.gada situācija, kurā uz rietumu pusi aizbrauca tik daudzi, kuri par to iepriekš īpaši pat neaizdomājās.
Es tītos ātri un tālu, ar ģimeni padusē. Jau pašlaik nejūtu sevī īpašu patriotismu, kur nu vēl šādos draudīgos apstākļos.

Un Tu, dārgais Cibiņ?

upd. Ok, papildinām prātuļošanas nosacījumu - kam būtu jāiestājas Latvijā, lai Tu pirktu vienvirziena biļeti jelkādā virzienā? Vai ietu prom kājām, bet dzīvs un brīvs? :-)))