| Nov. 24th, 2008 @ 11:10 am (no subject) |
|---|
Pusdivos naktī, kad beidzās filma "Sadursme", ārā bija gaišs kā Jāņu naktī. Skaisti, bez gala. Kopā ar pēcfilmas emocionālo noskaņu pavilka uz pinkšķi.
Bet filma mani vienkārši "paņēma". Un nemaz nelikās, ka Oskars tai bija pārspīlēts. Būtiskākā ideja, kas man radās - ka vissačakarētākās ir tās valstis, kuras ir etniski neviendabīgas. Un dod Dievs mums noturēt mūsu latvietību - jo liekās pilnīgi vājprātīga tā cenšanās vienam otru saprast un pielāgoties, ar to aizejot tādās stulbībās, kā tas notiek Amerikā. Bet saprašanās nav iespējama - jo ģenētiskā, fonētiskā un kulturālā līmenī tie ir pilnīgi dažādi cilvēki. |
