| Mar. 14th, 2008 @ 08:14 am (no subject) |
|---|
Vakar, braucot mājās no darba, skanēja "Sirdslietu aģentūra". Runāja ļaudis par pagātnes rēgiem. Un sāka skanēt dziesmiņa, kas man uzvandīja savu tiesu pagātnes rēgu. Tiesa, tie rēgi nav baisīgi, tādi mīlīgi un gaiši, bet tomēr rēgi..
Ko man ar tevi, ko man ar tevi padarīt?
Es tevi nevaru, es tevi nevaru redzēt rīt...
Pārāk daudz zvaigžņu naktīs krīt- 2x
Ko man ar tevi, ko man ar tevi padarīt?
Ko man ar sevi, ko man ar sevi padarīt-
ko vien ņem rokās, ko vien ņem rokās, tas zemē krīt.
Lausku tik daudz, ka nesalasīt... 2x
Ko man ar sevi, ko man ar sevi padarīt?
Ko man, nu, ko man,
Nu saki,jel - ko man padarīt!
Varbūt, ka virvi, stipru jo stipru virvi vīt?
Vai velnu un dievu ap mietu dzīt?
Bet varbūt mums abiem,
mums abiem kaut ko padarīt?.. |
