Oct. 20th, 2006 @ 02:36 pm (no subject)
About this Entry
šodien vēroju vienu jaunu pārīti - nu varbūt ap divdesmit (maksimums). un domāju - cik šie jaunie pārīši kopā izskatās atkarīgi viens no otra, no otra emocijām, rīcības, darbības, cik svarīga ir emocionālā tuvība, kopā pavadītais laiks, otra domas un visas citas sīkās lietas, kas padara jaunas attiecības tik emocionālas un nestabilas.
un sapratu, ka lielākās problēmas attiecībās rodas tad, kad kāds no pāra tā arī nesaprot, ka šāda emocionāla atkarība vienam no otra nevar ilgt mūžīgi. biežāk šajā slazdā iekrīt meitenes, bet arī puiši nav retums. atticībām ir jāattīstās, katram no pāra jākļūst pašpietiekamam, apmierinātam pašam ar savu dzīvi, emocionāli, garīgi un enerģetiski piepildītam pašam par sevi - tādam, lai šī cilvēka dzīve nesāktos un nebeigtos ar otra vārdu, pieskārienu, telefona zvanu vai šķiršanos. tikai tādas attiecības, manuprāt, ir pieaugušas un pilnvērtīgas. no jauniešu viedokļa - arī droši vien garlaicīgas.

un tomēr - skaists ir katrs gadalaiks, skaists ir katrs attiecību posms. tikai pretdabiski, ja kāds grib mūžīgo pavasari. gribēt jau nav kaitīgi, protams, bet šajā gadījumā nedabūšana var izvērsties par veselu traģēdiju pašam un apkārtējiem.