Sep. 4th, 2006 @ 09:27 am (no subject)
About this Entry
pēkšņi atcerējos pirms laika redzētas diskusijas par grūtniecības laiku un tā psiholoģiskajām un citām īpatnībām. imho, problēmas ir tām sievietēm (un citiem - ar viņām), kuras grūsnību uztver kā indulgenci sevi nesavākt - ēst to (un tik), ko un cik līdz šim nav atļāvušās, runāt un darīt to, ko līdz šim nav atļāvušās, etc, jo staigā riņķī ar plakātu "es esmu topošā māte, man viss ir atļauts, es nedrīkstu sevi ierobežot".
grūsnība nav slimība. un nav nekāds attaisnojums nejēdzīgām izdarībām vai pārmērīgai rīšanai.
veselā saprāta pielietošana grūsnības laikā ir ļoti vēlama, tāpat kā ikdienā.
Sep. 4th, 2006 @ 09:29 pm (no subject)
About this Entry
vēl mazliet par šo runājot:

ne jau par to ir runa, ko ēd vai cik rezervēts ir ļautiņš. ja vien tas ir saskaņā ar viņa paša vēlmēm un iespējām. tak, ja sieviete grūtniecības laikā atļaujas to, ko parasti neatļaujas, uz sevi par to dusmojas, bet šīs dusmas izgāž uz citiem - tas ir diezgan šausminoši.

lai gan - tad droši vien apkārtējiem Tāda Karma :-DDD