Aug. 30th, 2006 @ 09:32 pm (no subject)
About this Entry
spēlītes ar Uguni. kā bērnībā - tecināt parafīnu, mest papīrīšus krāsnī un skatīties kā deg un aizlido skurstenī, uzmest kaut ko uz plīts virsmas un skatīties, kā pārogļojas vai pat uzliesmo... un priecīgām acīm to visu vērot, saņemot kādu kušķīti adrenalīna. bērnībā... it kā jau tagad esmu pieaugusi, bet spēlītes turpinu. tikai ar citiem uguņiem un citiem papīrīšiem... tagad tās ir spēlītes ar Uguni. saņemu ij savu devu adrenalīna, ij vēl daudz ko citu. zaudējumus pagaidām vēl neredzu, bet noteikti jau kaut ko zaudēju. un mazliet bail no tā brīža, kad atklāsies, kas tad ir bijis likts "uz spēles" un kas ir zudis.
Aug. 30th, 2006 @ 10:21 pm (no subject)
About this Entry
tā kā Saules aptumsuma mēnesī neesot labi neko darīt vai, pasarg Dievs, sākt, tad droši vien būtu labi uz septembra mēnesi pasauli klapēt ciet, ietīties baltos palagos, aizklāt logus ar melnām drānām (lai apgānītā Saules gaisma netiek istabā) un meditēt uz pilnību. vai darīt ko tamlīdzīgu - Pareizu.

[info]murse - vai ne?