Jul. 9th, 2006 @ 11:20 am gāganu kari
About this Entry
7 ir viedoklis
Tu saki?
Permanent Link
viena pēc otras manā meilkastē glīti sarindojās divas vēstules:
( pirmā )





( otrā )

es joprojām esmu par katra pieauguša cilvēka tiesībām mīlēt otru pieaugušu cilvēku. neatkarīgi no viņa ādas krāsas, reliģiskās pārliecības un dzimuma. un principā - abu vēstuļu izteiksmes forma runā pati par sevi - kurš ir agresīvs un kurš - mīlošs.
Jul. 9th, 2006 @ 10:43 pm (no subject)
About this Entry
Tu saki?
Permanent Link
no šitāda laika bērnībā atceros divas lietas - kad man vēl ne no kā nebija bail, mēdzu skatīties ārā negaisa laika, priecāties par zibens uzliesmojumiem un lēnām skaitīt - cik tālu iespēra. tad kaut kad man palika bail (līdz ar manu mammu) un mēs negaisa laikā mēdzām slēpties koridorītī - mazā priekšnamiņā bez logiem. tur nevarēja redzēt zibeni, tikai dzirdēt troksni, taču ar zibens troksni ir tāpat kā ar lodi - ja to dzird, ta tā vairs nav bīstama.

un reiz, braucot ciemos pie vecāsmātes, negaisa laikā uz Siguldas - Ķeguma ceļa mums 100 m attālumā pa ceļu uz priekšu iespēra vienā purva priedītē. tā momentā uzliesmoja. kad braucām garām, vēl bijām drusku apdulluši no trokšņa, bet priede dega kā lāpa, neskatoties uz to, ka gāza baltu ūdeni.

ārā līst. svaigums pasaulei.