Feb. 7th, 2006 @ 10:41 am (no subject)
About this Entry
vakardienas šūmēšanās pie posta par bērniem atkal parādīja - cik bieži mēs tekstos izlasām to, kā tur nav, un cik viegli piešķiram nokrāsu bezemocionālam tekstam un tad brēcam par kāpšanu uz varžacīm.

rebjata, davaiķe žiķ družno! :-DDDDD
Feb. 7th, 2006 @ 02:31 pm (no subject)
About this Entry
šūmējamies jau tikai par to, kas sāp un nav vienaldzīgs. un labi, ka mums nav vienaldzīgi ģimene un bērni, lai vai kāda būtu mūsu pieredze un uzskati.

pirms koncerta vakarā ir doma aizlēkāt uz kino - 15:45 uz filmu "Lepnums un aizspriedumi". vieta man blakus ir vakanta.
Feb. 7th, 2006 @ 11:15 pm (no subject)
About this Entry
protams, ka filma bija dievīga. kad rādīja Īrijas skatus - kalnus, klintis, ezerus un pakalnus, bat sirds kāpa acīs un lija pāri... un vēl es gribēju būt Džeina Ostina.

un koncerts arī bija burvīgs. protams. bet netiku vaļā no astroloģijas un domāju, ka Pūce varbūt ir visūdensvīriskākais no man zināmajiem komponistiem - tik negaidītas pārejas, spēlēšanās ar instrumentiem un skaņām, neprātīgi teksti un weird idejas. man būtu gribējies vairāk Maranu un mazāk Prāta Vētru, bet bija labi. mana prieka vācelīte ir pilnāka krietni.

rīt es vēl gribēšu mazliet pieliet eļļu ugunij - diskusijai par bērniem, sievietēm un vīriešiem, bet šovakar slinkums - ar labu nakti.