Jebkurā gadījumā es joprojām neveiksmīgi cenšos atrast veidu, kā lai apvieno normālu dzīvi ar dzīvi vientulībā. Joprojām pa veikaliem jāstaigā vienām un attiecīgi to negribas darīt, nepatīk izskatīties kā idiotam. Jostu tā arī neesmu nopircis jaunu, kādas 3 nedēļas jau cenšos saņemt aiziet pameklēt kādā veikalā, bet pagaidām esmu apskatījies tajā pašā RIMI tikai...un tur ir tikai 6 latus dārgi sūdi. Kolēģi darbā, šķiet, jau sāk nedaudz šķībi uz mani skatīties un jūt to, cik tomēr tāls no sabiedrības un normālas sociālās dzīves es esmu. Nezinu, kāpēc, bet tajā mani visvairāk uztrauc tas, cik es viņiem lieku justies neērti ar mani kontaktējoties tādā situācijā - L O L . Nu un visādas tamlīdzīgas lietas, negribas visu uzskaitīt, ne visu atceros. Šobrīd pieļaujama ir doma, ka nekad man šos divus vārdus - vientulība un dzīve - apvienot neizdosies. Bet nu redzēs, cerības vēl neesmu atmetis (neņemot vērā to, ka esmu atmetis cerības izdzīvot).
Un vispār, bļin, šodien viens otrs nedaudz paspēlējās ar manu telefona kameru, nofotogrāfēja mani...tā paskatījos - joprojām izskatos izpisti kaulains. Pārtikai jau tagad tērēju vairāk naudas nekā jebkad normālos apstākļos būtu plānojis un joprojām nekāda efekta. Nezinu vairs, kā lai atgūst ķermeņa masu...

Pašreizējais garastāvoklis: cold

Šodien atkal nekā neizdarīju un lieki nobumbulēju savu brīvdienu. Īsti nevaru saņemties neko darīt. Nedaudz par to padomāju, atcerējos tās reizes, kad man ir bijusi šī apņemšanās un kad es esmu varējis vienmēr atrast motivāciju darīt pat visnevajadzīgākās lietas tikai tāpēc, ka es tā nolēmu... Īsi sakot man beidzot pieleca, ka es motivāciju atrast mācīties nespēju tāpēc, ka jūtos slikti. Es visu laiku mūku pats no sevis kā visi sevis cienīgi alkoholiķi. Es iegremdējos darbā, kad neesmu darbā, tad iegremdējos spēlēs. Es nevaru pieslēgties mācībām un nevaru vnk iziet laukā un pastaigāt pa veikaliem, jo es jūtu, ka tad es palikšu viens pats ar savām domām, kuras man nebūt nav tās jaukākās pēdējā laikā. Toties kad es esmu spēlēs, tad es atslēdzu savas smadzenes pilnībā vai, kad es esmu darbā - pieslēdzu tās darba jautājumiem un par sevi nemaz nedomāju.
Kā jau teicu, esmu alkoholiķis, kurš nedzer.

Tiešām, lai es varētu vairāk vai mazāk dzīvot, man vajag manā dzīvē atpakaļ kādu, kura dēļ man būtu vērts to darīt. Tai pat laikā es nevienu vairs nevēlos savā dzīvē. Tam, kāpēc es nevēlos ne par kādu cenu, ir vairāki nopietni iemesli, bet, paldies Dievam, starp tiem nav gandrīz nekāda egoisma vai banāla stulbuma kā "es nevēlos lai mani atkal sāpina" vai kā tamlīdzīga...labi, banāls stulbums nedaudz ir, bet citas dabas...

Patiesībā POHUJ

Pašreizējais garastāvoklis: cold