Jebkurā gadījumā es joprojām neveiksmīgi cenšos atrast veidu, kā lai apvieno normālu dzīvi ar dzīvi vientulībā. Joprojām pa veikaliem jāstaigā vienām un attiecīgi to negribas darīt, nepatīk izskatīties kā idiotam. Jostu tā arī neesmu nopircis jaunu, kādas 3 nedēļas jau cenšos saņemt aiziet pameklēt kādā veikalā, bet pagaidām esmu apskatījies tajā pašā RIMI tikai...un tur ir tikai 6 latus dārgi sūdi. Kolēģi darbā, šķiet, jau sāk nedaudz šķībi uz mani skatīties un jūt to, cik tomēr tāls no sabiedrības un normālas sociālās dzīves es esmu. Nezinu, kāpēc, bet tajā mani visvairāk uztrauc tas, cik es viņiem lieku justies neērti ar mani kontaktējoties tādā situācijā - L O L . Nu un visādas tamlīdzīgas lietas, negribas visu uzskaitīt, ne visu atceros. Šobrīd pieļaujama ir doma, ka nekad man šos divus vārdus - vientulība un dzīve - apvienot neizdosies. Bet nu redzēs, cerības vēl neesmu atmetis (neņemot vērā to, ka esmu atmetis cerības izdzīvot).
Un vispār, bļin, šodien viens otrs nedaudz paspēlējās ar manu telefona kameru, nofotogrāfēja mani...tā paskatījos - joprojām izskatos izpisti kaulains. Pārtikai jau tagad tērēju vairāk naudas nekā jebkad normālos apstākļos būtu plānojis un joprojām nekāda efekta. Nezinu vairs, kā lai atgūst ķermeņa masu...