tāda nedaudz zīmīga diena.
un kā reiz tieši uzskrēju Santai no Shotiem - bet nu jau jaunā darba vietā. dīvaini, jo arī tur es gandrīz strādāju.
vēl šodien nedaudz sajutos, kā nekas. sapratu, ka beidzot, kad man ir tā sajūta, ka es tomēr palieku cilvēku atmiņā - mani sajauc vai nesaprot.
bet es tiku pie atkal atrasta drauga sajūtas vakara gaitā. un maziem, piepildāmiem sapņiem.
un liela dalīta prieka. man tik ļoti patīk citu prieks.
ka es pat aizmirsu izstāstīt par savām problēmām.