Liena ([info]psychokiss) wrote 10. Jūlijs 2015, 13:49
man patīk domāt, ka mana dzīve šobrīd izskatās, kā tās ainas filmās, kad tu ej uz priekšu un aiz tevis viss sprāgst un deg, tu neskaties atpakaļ, tu ej uz priekšu. ar pārliecību un visu pārējo.
ja mēs paskatamies uz īstenību, tad tur vairāk izskatās pēc brīža, kad Joker blew up the hospital un viens bloks neuzsprāga, viņš paskatījās atpakaļ un izmisīgi spieda pogas, kamēr viss notika. atšķirība starp mani un viņu ir tā, ka es tikai stāvu un skatos. sprādziens notiks. man sejā. negaidīti. neparedzami. un man nešķiet, ka es pieliekšos vai aiziešu tālāk.

no degošas mājas var glābt mākslas vērtības vai bērnu, kas varbūt izaugs ģēnijs, varbūt narkomāns.
var neglābt neko, bet liesmās cept desas.

 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: