visa šī procedūra man atgādina sava veida bēres.
kaut kur jāskrien, kaut kas jānes, jākārto papīri, jādzēš un tas viss vēl beigās liekas tik bezjēdzīgi.
un pēc tam ir tā nedaudz tukšā sajūta, ka tiešām viss, ka tu tagad kaut ko izbeidz pavisam. un es pat īsti nezinu, kā šādās situācijās reaģēt - es tagad izliekos, ka nekas nav bijis? nekas noticis? izdzēšu no sava pēdējā pusotra gada gandrīz gadu informācijas?
ar interneta history ir viegli, ar savu galvu not so much.
vēl joprojām nespēju noticēt tam, cik ātri lietas mainās.