lieta, kas man besī manā domāšanā un personā vispār ir tas, ka es pastāvīgi atceros visas stulbības, ko esmu darījusi.
piemeŗam, tagad atmiņā atnāca kaut kādi flashback`i no 1mās-2trās klases, kur uzdevu solabiedrenei dīvainu testu par to, ko darīju vasarā, tad vēl kā mēs miljons reizes gājām pāri ielai un tad mums lika rakstīt paskaidrojumu, diemžēl vairs neatceros, kas, bet es aizgāju mājās un neko neuzrakstīju, kaut kā tā.
bet tagad man jāraksta publiskā runa, bet es tikai izmetu laiku.
atkal sanāks pēdējā vakarā, 2am.