ehh. tik dīvaini tas laiks skrien. tagad mājās braucot - vienu minūti tu esi siguldā, staigā pa vecajām, mazajām ielām, laterniņu gaismā, klusumā, jau nākamajā esi rīgas centrā gaismās, cilvēkos, jā.
es nezinu, es tomēr esmu city girl. es dievinu pilsētas sajūtu, īpaši naktī. mīlu staigāt pa tukšām ielām, kur braukā tikai taksometri un mazie nakts autobusiņi. man patīk pus4os no rīta pārsalušai un salijušai iet pēc saldējuma.
un man vienkārši laikam patīk priecāties un salīšana nekad nevienam par ļaunu nav nākusi.
un nākot mājās vienmēr galvā ienāk superidejas un grāmatu vērti citāti.