dīvaini kaut kā - garīgais labs, mūzika jauka, nomierinoša un arī laba, lielā mērā visu dienu norunājusi ar jaukiem cilvēkiem (respektīvi agnesi & citiem), paēdusi, siltumā, bet kaut kā nav kā vajag un iedvesmas vai koncentrēšanās spēju nav vispār.
es saprastu, ka vienkārši fiziku nevarētu aprakstīt, nu nezinu - negribās, vai kaut kā tā, bet vnk neko nevar. pat padomāt par 1 konkrētu leitu nevar. vnk sāc doma't, bet doma aizšaujas kaut kur visumā, melnā caurumā.