man laikam visu mūžu galvā stāvēs tas viens komplekss, kurš saistās ar joku.
joks bija tāds, ka bērnudārzā, nav ko darīt - stāstam anekdotes. viens pastāsta, visi smejās, otrs pastāsta - visi smejās, es sāku stāstīt, mani pārtrauca, jo neviens nesmējās.
un tagad es vienmēr izdomāju joku, saprotu, ka neviens nesmiesies un klusēju.
šodien aizgājām uz improvizācijas teātri pirmo reizi - tas man nedaudz ļoti traucēja.