vienmēr (gandrīz) kad es pasaku kaut ko par sevi tā, kā ir (realistiski, tā teikt) man sāk stāstīt, ka es sev kaut ko iestāstu, tā kā nav utt. bļāviens, ir lietas, ko meitene sev ne par kam negribētu iestāstīt. ko gribas noliegt līdz pēdējajam. un jā. es jau sen kā esmu padevusies un vienkārši vairs nevēroju pasauli caur rozā brillēm un uzskatiem, ka būtu skaistākā un populārākā meitene pasaulē.
un ja kāds grib taisīt boost up ar tekstu 'ak dievs, izdzēst to ierakstu un beidz tā domāt' - nē. šoreiz es nedzēsīšu.