dārgumiņ, man IR 20 gadu, man it kā ir paveicies - man ir skola un darbs, kas mani interesē un man patīk, bet es vienalga katru dienu nevaru sagaidīt dienas beigas. tāpēc nevarētu teikt, ka es varu iet un darīt visu, kas man ienāk prātā. ir forši būt optimistam un domāt, ka pieaugušo dzīve tev nesīs baigo brīvību, bet labāk papriecājies par to, kas tev tagad ir, jo tik daudz brīva laika tev, visticamāk, pēc vidusskolas vairs nekad nebūs. (tava mazā lielā māšele :p)