Lately vakaros parādās super labas (un pārdomātas) idejas, kuraa gribu īstenot.
No rītiem atceros tikai to, ka kaut kas jādara.

all parts of my existence still hurt.
and i let them.
sometimes i make them.

jau kuro dienu domāju, ka vajadzētu paņemt pārtraukumu no interneta, lai es saprotu, kur esmu un nemēģinu nekādā līmenī vēljoprojām atrasties latvijā.
depresija lēnām lien atpakaļ, aizbēgt izdodas uz stundu - varbūt divām - dienā.
tas nav veids, kādā izbaudīt savus pāris mēnešus patstāvīgas dzīves.
vajadzētu vienkārši atlaist bremzes, bet man ir bail, jo vienmēr to darot nesaprotu, vai man patīk rezultāts.