nepilnas 24 stundas līdz 1. decembrim. nedaudz pat grūti tam noticēt, vēl pārāk labi atceros 1. decembri pirms gada. dīvaini cik ātri skrien laiks, ne tikai man, arī cilvēkiem, kuri jūt laiku.
pēdējā laikā arvien vairāk iegrimstu atmiņās, pamatā visas manā sejā rada smaidu, lai arī cik sliktas vai nepareizas tās būtu. bet tāpat pastāvīgi piesaucu mirkļus ko gribas satvert un mirkļus ko palaist vējā.
ļoti tomēr gaidu savu attīrīšanos, visa atstāšanu, domāju, ka varbūt man to tomēr vajadzēja izdarīt pirms gada, tad, iespējams, tagad būtu pavisam savādāk, man iekšēji šķiet, ka vieglāk, bet kas zina? šobrīd man gribas būt jaunai.