tas tomēr ir tik dīvaini, cik ļoti viena saruna (bija divas, bet pirmā izprovocēja otro) var tik ļoti izmainīt.. visu. no regret. no pain. no wanting back. no nothing. it excites me even.
man pēdējā laikā ir aizdomīgi daudz privāto ierakstu, kurus būtu vai nu jāpublicē vai jādzēš. es nedarīšu ne vienu ne otru, jo tā ir pieredze. varbūt kādreiz pasmiešos, varbūt tieši pretēji, jo šobrīd man kauns.
bet es sajutos jauna, naiva un stulba. tiešām. vāks. un es tā jūtos bieži, bet vienmēr ceru, ka bez pamatojuma. šoreiz ar. ha ha ha. ar smagu pamatojumu. bet kad vēl man būs laiks tādai būt? un kā lai bez pieredzes iemācās tādai nebūt?
man ir prieks, ka es nebiju tur, kur bija kāds cits. mums katram sava elle, kurai cauri iziet, nekad nebiju domājusi, ka manējā man liksies viegla. vai vismaz vieglāka par citām.
taču beidzot man tiešām ir tā sajūta, ka ir labi. ka ir priekšā ir kāpnes, kuras ved tikai uz augšu :)