vairs neko nesaprotu.
sapņi kā mazas filmiņas - jau kurais beidzās ar (gandrīz) vienu un to pašu freeze frame. dalītas emocijas. it kā saprotu, kāpēc, bet.. tas arī viss.

iespējams rīt ļoti nožēlošu to, ka izvēlējos iet uz eksāmenu ne pie ārsta.

sāku domāt, ka manam pretīgajam garastāvoklim pie vainas varētu nebūt ne stress ne bēdas, bet veļu laiks.
bet varbūt tikai tas, ka pirmā novembra nedēļa. varbūt beigsies, varbūt pāries.
pēdējā laikā man mani ieraksti nepatīk.