pēdējās meža paliekas no matiem izmazgātas, sapņi par gultu piepildīti, dublis bija lielisks - gada meža norma piepildīta.
kārtējo reizi pārliecinājos, ka labākā vērtība, ko jaunajos vanagos iegūt ir jauni cilvēki (draudzībā, haha), vai arī labāk iepazīti vecie.
tagad man ir nedaudz žēl, ka pārējo šīs sezonas (es nezinu, vai pareizi, bet es spēļu sezonu skaitu tāpat kā mācību gadus - no septembra līdz maijam) spēļu laikā nebūšu latvijā, bet zinu, ka noorganizēts viss būs grandiozi. radās ļoti liela vēlme kaut ko koordinēt pašai, bet to vēlāk, to, kad nebūs skolas un citu problēmu.
tagad es priecājos par nodejotām kājām, nokliegtu balsi un satraucos par savu mūža pirmo ērci. tas tā - lai pati atcerētos, ka dzīve nav rožu dārzs :)