šodien es beidzot par ļoti daudz ko sapratu savu tēvu.
un arī visas tās reizes, kad viņš man teica 'ar mīlestību'.
vai arī visas tās reizes, kad man to teica kāds cits.
kā arī reizes, kad mani ir glābuši stāsti un leģendas par viņu.
man ir žēl, ka viņa nav around, lai pārjautātu, vai es saprotu pareizi.
bet kā es saprotu, tā jābūt pareizi.

šis ir viens no tiem ierakstiem, ko laika gaitā es nesapratīšu un aizmirsīšu.
tas ir labi, tātad, nav nozimīgi.