labrīt!
manu ekrānu daļēji klāj ruma strūkliņas un es vairs nezinu, mūzika ir par skaļu vai tomēr nē (tā tas strādā ar labu mūziku).
man bija tā sajūta, ka jāuzraksta 'atzīšanās' bet tas ir tikai iedvesmā no cita ieraksta, kurš nav mans un par kuru man nemaz nekas nebūtu jāzina.
tāpēc es īsumā pateikšu to, ka sapņi lēnām piepildās un mēs par to klusībā priecājamies.
un pat man - cilvēkam, kas īsti nemāk dalīties - nekas nevar būt labāks par klusu, dalītu prieku.
ir bail. man vienmēr ir bail no izaicinājumiem, kaut kā sapišanas (atvainojos par leksiku), etc, bet šis viss mani iepriecina.
darbā man vēlaizvien ir sajūta, ka man maksā par brīvu - tas ir tas, ko tu sasniedz 2 gadus strādājot par brīvu.
dzīvē - dzīvē ir labi.