es gribu to dzīvokli,
un es gribu uz parīzi,
un es gribu lai viss vienmēr sanāktu un būtu kārtībā.

tu it kā noguli deviņas stundas, it kā neko [ne]sakarīgu visu dienu nedari, bet tomēr nogurums ar mazām rociņām apņem un apēd tevi visu.
bet vispār priecīga diena - mani oficiāli pieņēma darbā (es šaubos, vai vēl kādreiz pieņemšu tik slikti apmaksātu darbu, but then again - es šaubos, vai man vēl kaut kur jeb kad ies tik jautri strādājot), es piespiedu katrīnu pagaršot veselus divus kokteiļus, ko viņa negribēja pagaršot, ar māriņu atkal pusi dzīves izpļāpāju, vispār baigā iedvesma dažādos virzienos no visām pļāpām parādījās. varētu pat kaut ko ar savu dzīvi pasākt. varbūt.
un vispār laura un mandarīni ir lieliskākā autobusa kompānija, ārā snieg un dzīve ir lieliska.