es laikam pārāk ļoti pieķeros lietām. apmēram tāpat kā cilvēkiem.
labi, varbūt ance nebija gluži lieta, bet ideja bija tāda pati. lietas atgādina cilvēkus, lietas pietur cilvēkus, palīdz neaizmirst.. es pat nezinu. tas vienkārši liek man justies labāk, more connected - nezinu ar ko - more real, more hopeful.
un pati pēc sevis šodien sapratu, cik ļoti mazas, iespējams vienam nenozīmīgas lietas var otram nozīmēt.
atradu. ir labi. pagaidām.

tikai šodien es sevi pieķēru, ka tumsā mājās es soļus lieku daudz uzmanīgāk, durvis atstāju atvērtāk un gaidu mazu nagu skrapstoņu pret grīdu. ilgi gaidu. nesagaidu.
nezinu, vai spēšu beigt tā darīt.