varbūt man vienkārši ir jāsāk rakstīt vēstules papīra formātā.
jo runāt es nemāku un elektroniski nav tas.

šodien es domāju par kāzām.
es pat nezinu - savām vai kāda cita.
bet slow-dancing, happiness, smiles.. es nezinu daudz šitos aprakstošos vārdus, ja man iekšā tik ļoti sēž sajūta.
es meloju katru reizi, kad saku, ka precēšos tikai un vienīgi naudas dēļ.
es iespējams meloju katru reizi, kad saku, ka negribu lielas kāzas.
un es noteikti meloju katru reizi, kad kāds man jautā, ko es gribētu vai negribētu precēt.
un vēl es šobrīd atkal smejos pati par sevi.