pēdējos pāris gados visas jaungada sagaidīšanas ir bijušas fenomenālas, vienreizējas un neaizmirstamas, bet es tiešām, tiešām esmu/biju sajūsmā par šo. jēkabpilī tiešām ir superīgi cilvēki, man ir superīgi draugi un mani piedzīvojumi un sakritības [obviously] arī ir superīgi.
un par dažām lietām, es ceru, ka tas cilvēku ausīm paslīdēja garām. nekad neesmu līdz galam kontrolējusi, ko es saku, shit happens.
bet ceru, ka jaunais gads būs tik pat lielisks kā sagaidīšana un tā jābūt un tā būs.

ja tu daudz runā un ar visiem, bet pāris lietas stāsti tikai kādam konkrētam cilvēkam, vienā brīdī tā cilvēka sāk ļoti ļoti pietrūkt.
nē,tas nenozīmē, ka pirms tam nepietrūka, tagad vienkārši pietrūkst vēl vairāk.