un šodien es atstāju savu darba vietu for ever & after.
to, vai tas bija pareizais lēmums es nesapratu līdz apmēram vanšu tilta vidum (no traumām līdz āvģ - tātad 2/3 ceļa pagāja), bet bija. jūtos tā, it kā būtu viss pasaules svars no pleciem vienkārši novelts. fantastiska sajūta.
man ir daudz jaukas (un ne tikai) pieredzes un es atkal, vēl vairāk iepazinos ar sevi, un sapratu sev un dzīvei kā tādai svarīgās lietas, kā - nevajag darīt lietas, ko negribas darīt, nav jēgas sevi lauzt, ja tas tev nenes nekādu labumu.
bet man vēlaizvien ir dīvaini un mana materiālistes domāšana vēlaizvien uz mani lamājas 3stāvīgiem vārdiem, bet tas pāries.

live begins. now.