manī iekšā sēž dīvains prieks, iespējams no superīgā koncerta un smieklīgā mēģinājuma, varbūt no jautrā mājupceļa, varbūt no fantastiskās himym epizodes, ko tikko redzēju, bet man šobrīd leikās, ka tāpēc, ka man atnāca atklāsme 'pirms gada šajā laikā es sēdēju nabaklabā' un man ir neliels prieks, ka tā tas nav šobrīd, es līdz galam nezinu, vai tam bija pareizie iemesli.
vispār, es nonācu pie slēdziena, ka man bieži ir tie 'pirms gada es' un bieži tie arī beidzas ar prieku, ka tagad tā nav [ar maziem izņēmumiem, protams]
bet vislabāk man patīk tas prieks, smaids un cerība, ko es jūtu izplatāmies pa savu ķermeni gaismas ātrumā.

pēc dažām stundām ziemassvētki, starpcitu.