šodien (ha! nu jau sanāk vakar) es noliku savu pirmo vidusskolas eksāmenu - informātiku. viss bija elementāri, ja neskaita testu, kas ir kkāda 4tā daļa punktu, bet nu lielā cerība, ka loģiskā domāšana tomēr mani nepievīla PILNĪBĀ un ūs ok.
anyhow - kā izgāju no skolas, tā sāku smaidīt, visu ceļu mājiņās smaidīju un spiegt no laime sgribēju tāda arī bija pārējā dienas daļa.
nezinu, vait as no tā, ka šodien apēdu 3 tāfelītes šokolādes, vai tā, ka noliku eksāmenu, vai tā, ka opēc nedēļas sākas vasara, bet laime mani šodien paķēra tā, ka nekas īsti viņu prom nespēja aizdzīt, pat atklāsme, ka šī iespējams būs sūdīgākā vasara manā mūžā, kas ir nedaudz bēdīgi, jo manas vasaras jau tā reti kad ir tādas tiešām foršas un visiem pārējiem būs super, bet nu kā ir tā ir, neko jau daudz nevar darīt.

Since it keeps ringing I know it's her
and since it keeps ringing she knows it's me
/Marilyn Manson - Telephone

kaut ko staigāju, raudu par sevi.
sāku kļūt par iedomīgu kuci acīmredzot. forši. nē, tiešām forši.

man šķeit, ka mana kreisā pēda ir tā ļoti veiksmīgi zidomājusi amni nobeigt.
tikko nācu mājās ir 3 kurpju pāriem somā un 1 kājās, bet beigās nācu bez kurpēm un ar 4 somā, jo.. vāks. nu tā sāp, ka savādāk paiet nevar.